Stara Zagora
 |
 |
Stara Zagora ir viena no vecākajām apmetnēm Bulgārijā. Tā ir dibināta neolītā. Trāķieši to sauca par Beroji (Beroe), tulkojumā "dzelzs", jo pilsētas apkārtnē atradās dzelzs atradnes. Senās Romas laikā pilsētas nosaukums bija Augusta Trajana par godu imperatoram Trajānam. Bizantijas laikos pilsētas nosaukums bija Irinipole (Irinipolis) par godu imperatorei Irīnai.
717. gadā Stara Zagora un apkārtējais apgabals tika piešķirts Bulgārijai par bulgāru palīdzību cīņā pret arābiem pie Konstantinopoles. Bulgāri pilsētu nosauca par Boruju (Boruy). 1122. gadā pie Stara Zagoras notika Berojas kauja, kurā Bizantijas imperators Joans II Komnēns guva pārliecinošu uzvaru pār pečeņegiem.
1371. gadā pilsētu ieņēma osmaņi un tā palika Osmaņu impērijas sastāvā līdz 1886. gadam. Šajā laikā tās nosaukums bija Eskizagra (Eskizağra), izņemot laiku starp 1854. un 1870. gadu, kad nosaukums bija Železnika (Zheleznik).
Ģeogrāfiskā karte - Stara Zagora
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Bulgārija
 |
 |
| Bulgārijas karogs | |
Bulgārija ir dibināta 7. gadsimtā un ir viena no vecākajām joprojām pastāvošajām valstīm Eiropā. Tā atradās vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Caur šo valsti gāja tirdzniecības ceļš no Ziemeļeiropas un citām Austrumeiropas valstīm uz Vidusjūras baseina zemēm un tirdzniecības ceļš no Rietumeiropas un Centrāleiropas uz Tuvajiem Austrumiem. Pirms bulgāri izveidoja savu valsti, šajā reģionā lielā ietekme bija Senajai Grieķijai, Romas impērijai un Bizantijai. Viduslaikos gadsimtiem ilgi Bulgārijas attīstība bija atkarīga no Osmaņu impērijas. Turku elementi joprojām ir sastopami bulgāru arhitektūrā, tautas mūzikā un dejās.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| BGN | Bulgārijas leva (Bulgarian lev) | лв | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| BG | Bulgāru valoda (Bulgarian language) |
| TR | Turku valoda (Turkish language) |